±·´Ç°ùÄå»å±ð²õ

Infekcijas slimības

atjauninÄts 15 aprÄ«lÄ« 2025

Applies to England

Infekcijas slimību skrīningu iesaka NHS.

1. Skrīninga nolūks

NoskaidroÅ¡ana, vai jums ir B hepatÄ«ts, HIV (cilvÄ“ka imÅ«ndeficÄ«ta vÄ«russ) vai sifiliss. SievietÄ“m, kas jau zina, ka viņÄm ir HIV vai B hepatÄ«ts, ir savlaicÄ«gi jÄapmeklÄ“ speciÄlists, lai varÄ“tu veikt aprÅ«pes plÄnoÅ¡anu grÅ«tniecÄ«bas laikÄ.

2. Par šīm veselÄ«bas problÄ“mÄm

B hepatÄ«ts un HIV izplatÄs ar asinÄ«m un Ä·ermeņa šķidrumiem seksuÄla rakstura kontaktu vai inficÄ“tu adatu lietoÅ¡anas laikÄ. Å os vÄ«rusus var nodot arÄ« mÄte bÄ“rnam.

B hepatīts

B hepatÄ«ta vÄ«russ ietekmÄ“ aknas. Tas var izraisÄ«t akÅ«tas (tÅ«lÄ«tÄ“jas) un hroniskas (ilgtermiņa) veselÄ«bas problÄ“mas. Ja bÄ“rni ir inficÄ“juÅ¡ies piedzimÅ¡anas laikÄ vai pirmajÄ dzÄ«ves gadÄ, 9 no 10 (90 %) bÄ“rniem radÄ«sies B hepatÄ«ta infekcija uz visu dzÄ«vi. Tas var izraisÄ«t tÄdas slimÄ«bas kÄ aknu infekcijas un vÄ“zi.

HIV

HIV novÄjina imÅ«nsistÄ“mu un apgrÅ«tina cīņu ar infekcijÄm. Ja to neÄrstÄ“, mÄte var inficÄ“t bÄ“rnu ar HIV grÅ«tniecÄ«bas, dzemdÄ«bu vai zÄ«dīšanas laikÄ. Ä€rstēšana grÅ«tniecÄ«bas laikÄ ievÄ“rojami samazina bÄ“rna risku inficÄ“ties ar HIV, samazinot Å¡o iespÄ“ju no 1 no 4 (25 %) gadÄ«jumiem uz mazÄk nekÄ 1 no 200 gadÄ«jumiem (0,5 %).

Sifiliss

Sifiliss ir infekcija, kas iegÅ«ta dzimumsakaru laikÄ. MÄte var ar to inficÄ“t bÄ“rnu grÅ«tniecÄ«bas laikÄ. NeÄrstÄ“ts sifiliss var izraisÄ«t nopietnas veselÄ«bas problÄ“mas bÄ“rnam, spontÄno abortu vai nedzÄ«va bÄ“rna piedzimÅ¡anu.

3. Skrīninga tests

Notiek asins paņemšana no vēnas.

Medicīnas darbinieks ņem asins paraugu no sievietes rokas

Notiek asins parauga ņemšana

Neliels asins daudzums tiek saglabÄts laboratorijÄ. To var izmantot testiem, ja grÅ«tniecÄ«bas laikÄ parÄdÄs citu infekciju pazÄ«mes vai izsitumi.

4. Testa drošība

Nav nekÄdu ar Å¡o testu saistÄ«tu risku.

5. Skrīninga veikšana ir jūsu izvēle

Å ie testi ir ļoti ieteicami, lai aizsargÄtu jÅ«su veselÄ«bu, uzsÄkot savlaicÄ«gu Ärstēšanu un aprÅ«pi. Tie lielÄ mÄ“rÄ samazina bÄ“rna, partnera vai citu Ä£imenes locekļu inficēšanas risku.

6. Testa neveikšana

Ja nolemsiet nepÄrbaudÄ«ties, jums vÄ“lreiz piedÄvÄs veikt skrÄ«ningu vÄ“lÄk, ideÄlajÄ gadÄ«jumÄ â€� lÄ«dz 20. grÅ«tniecÄ«bas nedēļai.

7. NegatÄ«vs rezultÄts

NegatÄ«vs rezultÄts nozÄ«mÄ“, ka tas ir ‘negatÄ«vs paÅ¡laikâ€�. Tas nenozÄ«mÄ“, ka esat aizsargÄta visu grÅ«tniecÄ«bas laiku. IzsargÄjieties no inficēšanÄs un pÄ“c iespÄ“jas ÄtrÄk ziņojiet par simptomiem vecmÄtei vai vispÄrÄ“jÄs prakses Ärstam. JÅ«s ar savu partneri varat pÄrbaudÄ«ties jebkurÄ laikÄ.

MÄ“s iesakÄm atkÄrtot pÄrbaudes, ja esat mainÄ«jusi dzimumattiecÄ«bu partneri, injicÄ“jat narkotiskÄs vielas, esat prostitÅ«ta, jums ir inficÄ“ts vai biseksuÄls partneris vai arÄ« jums diagnosticÄ“ta kÄda seksuÄli transmisÄ«vÄ infekcija (STI).

8. PozitÄ«vs rezultÄts

Ja jums ir B hepatÄ«ts, tad ir svarÄ«gi, lai grÅ«tniecÄ«bas laikÄ un pÄ“c bÄ“rna piedzimÅ¡anas speciÄlistu grupa pÄrbauda jÅ«su veselÄ«bu. Var bÅ«t nepiecieÅ¡ama arÄ« jÅ«su partnera, jebkuru citu bÄ“rnu un tuvÄko Ä£imenes locekļu pÄrbaudīšana un vakcinÄcija.

Lai aizsargÄtu bÄ“rna veselÄ«bu, ir ļoti svarÄ«ga visu seÅ¡u ieteikto B hepatÄ«ta vakcÄ«nas devu saņemÅ¡ana pareizajÄ laikÄ. Ja kaut kas no Å¡eit minÄ“tÄ nav izdarÄ«ts, uzdodiet par to jautÄjumu savam vispÄrÄ“jÄs prakses Ärstam, Ärstu prakses medmÄsai vai patronÄžas mÄsai. VakcinÄcijai vajadzÄ“tu notikt:

  • 24 stundu laikÄ pÄ“c piedzimÅ¡anas;
  • 4 nedēļu vecumÄ;
  • 8, 12 un 16 nedēļu vecumÄ (bÄ“rna imunizÄcijas grafika ietvaros);
  • viena gada vecumÄ.

PirmÄs vakcinÄcijas laikÄ var arÄ« bÅ«t nepiecieÅ¡ams bÄ“rnam injicÄ“t antivielas (B hepatÄ«ta imÅ«nglobulÄ«nu).

BÄ“rna pÄ“dÄ“jÄs vakcinÄcijas laikÄ notiks arÄ« asinsanalÄ«ze, lai pÄrbaudÄ«tu, vai infekcija ir novÄ“rsta.

Ja jums ir HIV, jÅ«s varat ievÄ“rojami samazinÄt bÄ“rna risku inficÄ“ties ar HIV, nodroÅ¡inot speciÄlu aprÅ«pi un Ärstēšanu, lietojot medikamentus, plÄnojot dzemdÄ«bas un nebarojot bÄ“rnu ar krÅ«ti.

Ja jums ir sifiliss, nepiecieÅ¡ams steidzams norÄ«kojums apmeklÄ“t speciÄlistu. ParastÄ Ärstēšana ir antibiotiku lietoÅ¡ana. TÄs ir droÅ¡as bÄ“rnam. SpeciÄlistu grupa piedÄvÄs pÄrbaudÄ«t arÄ« jÅ«su partneri, lai noskaidrotu, vai viņam nav nepiecieÅ¡ama Ärstēšana. PÄ“c bÄ“rna piedzimÅ¡anas bÅ«s nepiecieÅ¡ama viņa izmeklēšana un asinsanalīžu veikÅ¡ana, un pastÄv iespÄ“ja, ka bÄ“rnam bÅ«s jÄlieto antibiotikas.

9. RezultÄtu uzzinÄÅ¡ana

Ja rezultÄts ir negatÄ«vs, vecmÄte ar jums to pÄrrunÄs. Tas notiks nÄkamÄ pirmsdzemdÄ«bu apmeklÄ“juma laikÄ aptuveni 16. nedÄ“Ä¼Ä vai pirms tam. Tas tiks norÄdÄ«ts arÄ« jÅ«su medicÄ«niskajos ierakstos.

Ja esat HIV pozitÄ«va, jums ir B hepatÄ«ts vai sifiliss, vecmÄte ar jums sazinÄties, lai vienotos par apmeklÄ“jumu nÄkamo 10 dienu laikÄ. Viņa pÄrrunÄs jÅ«su rezultÄtus, veiks papildu testus un ieplÄnos jÅ«su aprÅ«pi.

Atrodiet vietnē NHS.UK.

10. Par šo informatīvo lapiņu

Public Health England (PHE) ir izveidojis Å¡o informatÄ«vo lapiņu NHS uzdevumÄ.