±·“Ē°łÄå»å±š²õ

Ievads

atjaunināts 15 aprīlī 2025

Applies to England

Ā© Britu sadraudzÄ«bas autortiesÄ«bas 2025

Å Ä« publikācija ir licencēta saskaņā ar valsts izsniegtās atklātās licences v3.0 nosacÄ«jumiem, izņemot, ja norādÄ«ts citādi. Lai skatÄ«tu Å”o licenci, apmeklējiet vai rakstiet uz adresi Information Policy Team, The National Archives, Kew, London TW9 4DU vai e-pasta adresi: [email protected].

GadÄ«jumos, kur esam identificējuÅ”i treÅ”o personu autortiesÄ«bu informāciju, jums ir nepiecieÅ”ams saņemt atļauju no attiecÄ«gajiem autortiesÄ«bu Ä«paÅ”niekiem.

Šī publikācija ir pieejama vietnē /government/publications/screening-tests-for-you-and-your-baby/3c095798-e027-44a5-af79-343038e71136

Noskatieties video, kurā redzami grÅ«tniecÄ«bas laikā un pēc bērna piedzimÅ”anas pieejamie testi.

1. Skrīninga testi

SkrÄ«ninga testus lieto, lai identificētu personas, kurām ir augstāks veselÄ«bas problēmu risks. LÄ«dz ar to Ŕīs personas var saņemt ātrāku, potenciāli efektÄ«vāku ārstÄ“Å”anu vai pieņemt informētus lēmumus par savu veselÄ«bu. SkrÄ«ningu var pielÄ«dzināt izsijāŔanai caur sietu. Lielākā daļa izkrÄ«t cauri, bet neliels daudzums paliek sietā. Tiek uzskatÄ«ts, ka tiem cilvēkiem, kas paliek sietā, ir augstāks veselÄ«bas problēmu risks saistÄ«bā ar pārbaudÄ«tajām veselÄ«bas problēmām.

SkrÄ«ninga testi nav perfekti. Dažiem var pateikt, ka viņiem vai mazulim ir augsts kādas veselÄ«bas problēmas risks, bet, faktiski, Ŕīs veselÄ«bas problēmas var nebÅ«t. Tāpat dažiem var pateikt, ka viņiem vai mazulim ir zems kādas veselÄ«bas problēmas risks, bet, faktiski, viņiem var bÅ«t Ŕī veselÄ«bas problēma.

Uz skrÄ«ningu un informatÄ«vajām tikÅ”anās reizēm var ierasties arÄ« partneri.

2. Kāda ir starpība starp skrīninga testiem un diagnostikas testiem?

Veicot skrÄ«ninga testu, var noskaidrot, vai jums vai jÅ«su mazulim ir augsts vai zems kādas veselÄ«bas problēmas risks. Tomēr Å”ie rezultāti nav neapÅ”aubāmi, tādēļ personām, kuras ierindotas augsta riska grupā, bieži vien piedāvā cita veida testu. To sauc par diagnostikas testu, un tas nodroÅ”ina noteiktāku apstiprinoÅ”u vai noliedzoÅ”u atbildi.

3. Skrīninga testi grūtniecības laikā un pēc grūtniecības

SkrÄ«ninga testus piedāvā grÅ«tniecÄ«bas laikā, lai ar tiem mēģinātu noskaidrot, vai jÅ«s vai jÅ«su mazuli var apdraudēt kaut kādas veselÄ«bas problēmas. Å Ä«s pārbaudes ā€� ultrasonogrāfija, asinsanalÄ«zes un aptaujas anketas aizpildÄ«Å”ana ā€� var palÄ«dzēt jums pieņemt lēmumu par aprÅ«pi vai ārstÄ“Å”anu grÅ«tniecÄ«bas laikā vai pēc mazuļa piedzimÅ”anas.

Dažus bērna skrÄ«ninga testus piedāvā neilgi pēc viņa piedzimÅ”anas. Mēs piedāvājam tos, lai nepiecieÅ”amÄ«bas gadÄ«jumā pēc iespējas ātrāk varētu veikt atbilstoÅ”u bērna ārstÄ“Å”anu.

4. Daži praktiskie aspekti

Ja zināt, ka jums, bērna tēvam vai kādam ģimenes loceklim jau ir kāda veselības problēma, lūdzu, pasakiet to savai vecmātei. Ja, gaidot skrīninga testa rezultātus, pārceļaties uz jaunu mājvietu, lūdzu, pasakiet vecmātei vai patronāžas māsai savu jauno adresi.

5. SkrÄ«ninga veikÅ”ana ir jÅ«su izvēle

Katra testa veikÅ”ana vai neveikÅ”ana ir jÅ«su paÅ”as izvēle, un Å”o lēmumu varat pieņemt tikai jÅ«s pati. JÅ«s varat pārrunāt katru piedāvāto testu ar veselÄ«bas aprÅ«pes speciālistiem un pēc tam, balstoties uz saviem personÄ«gajiem apstākļiem, nolemt, vai tas ir jums piemērots. JÅ«s arÄ« varat jebkurā brÄ«dÄ« pārdomāt.

NHS iesaka veikt dažus no Å”eit aprakstÄ«tajiem skrÄ«ninga testiem, piemēram, asinsanalÄ«zes infekcijas slimÄ«bu atklāŔanai, acu pārbaudi diabēta gadÄ«jumā un jaundzimuÅ”o pārbaudes. Å o testu rezultāti var palÄ«dzēt nodroÅ”ināt jÅ«su vai mazuļa steidzamu ārstÄ“Å”anu nopietnu problēmu gadÄ«jumā.

Pēc grÅ«tniecÄ«bas laikā veiktajiem sirpjveida Ŕūnu anēmijas un talasēmijas, Dauna sindroma, Edvardsa sindroma un Patau sindroma skrÄ«ninga testiem un skenÄ“Å”anas 20. grÅ«tniecÄ«bas nedēļā var nākties pieņemt ļoti personÄ«gus lēmumus. Tie var bÅ«t Ŕādi:

  • vai veikt diagnostikas testu, kas rada spontānā aborta risku;
  • vai turpināt vai pārtraukt grÅ«tniecÄ«bu.

Jums vajadzētu rÅ«pÄ«gi pārdomāt, vai vēlaties veikt Å”os skrÄ«ninga testus. JÅ«su lēmumi tiks respektēti, un veselÄ«bas aprÅ«pes speciālisti sniegs jums atbalstu. Ja jums Ŕķiet, ka jÅ«su lēmumi netiek respektēti, jums tas jāpasaka.

6. Papildu atbalsts

Lai atrastu informāciju par organizācijām, kas var sniegt atbalstu saistÄ«bā ar kādu no Å”eit minētajiem veselÄ«bas traucējumiem, lÅ«dzu, skatiet vietni .

7. Skrīnings un NHS

NHS pieņem lēmumu par piedāvājamajiem skrīninga testiem, balstoties uz labiem pierādījumiem. NHS saņem ieteikumus no speciālistu grupas, kas tiek saukta par Apvienotās Karalistes Valsts skrīninga komiteju (UK NSC, UK National Screening Committee). Visi NHS piedāvātie skrīninga testi ir bez maksas. Daži privāti uzņēmumi piedāvā arī skrīninga testus par maksu. NHS nevar garantēt privāto skrīninga testu kvalitāti. Saņemiet vēl citus ieteikumus par privātajiem skrīninga testiem.

8. °­“Ē²Ō“Ś¾±»å±š²Ō³¦¾±²¹±ō¾±³ŁÄå³Ł±š

NHS skrÄ«ninga programmu ietvaros izmanto personisko informāciju no NHS rÄ«cÄ«bā esoÅ”ajiem jÅ«su datiem, lai varētu jÅ«s uzaicināt uz skrÄ«ningu pareizajā laikā. Public Health England arÄ« izmanto jÅ«su informāciju, lai nodroÅ”inātu jums augstas kvalitātes aprÅ«pi un uzlabotu skrÄ«ninga programmas. Lai uzzinātu vairāk par to, kā tiek izmantoti un aizsargāti jÅ«su dati un kādas ir jÅ«su izvēles iespējas, apmeklējiet vietni.

Ja skrÄ«ninga vai pirmsdzemdÄ«bu diagnostikas (PND, pre-natal diagnostic) testi liecina, ka bērnam ir noteiktas veselÄ«bas problēmas, mēs sniegsim Å”o informāciju Valsts Iedzimto anomāliju un reti sastopamo slimÄ«bu reÄ£istrācijas dienestam (NCARDRS, National Congenital Anomaly and Rare Diseases Registration Service). Tas attiecas uz Ŕādām veselÄ«bas problēmām:

  • sirpjveida Ŕūnu anēmija vai talasēmija;
  • Dauna sindroms, Edvardsa sindroms un Patau sindroms;
  • visi citi veselÄ«bas traucējumi, kas atklāti lÄ«dz skenÄ“Å”anai 20. grÅ«tniecÄ«bas nedēļas laikā.

Tas ir droÅ”s valsts reÄ£istrs, kurā reÄ£istrēti bērni, kas piedzimuÅ”i ar reti sastopamiem veselÄ«bas traucējumiem. Tas palÄ«dz mums uzlabot skrÄ«ningu un novērst vai ārstēt Å”os veselÄ«bas traucējumus. Atsakieties no reÄ£istrÄ“Å”anas reÄ£istrā vai uzziniet vairāk. Mēs nekad nepublicēsim tādu informāciju, kuras saturs var identificēt jÅ«s vai jÅ«su bērnu.

9. Par Å”o informatÄ«vo lapiņu

Public Health England (PHE) ir izveidojis Å”o informatÄ«vo lapiņu NHS uzdevumā.

Back to top